Info lapa 20.08.2021
Piedāvājam jaunākās informācijas un aktualitāšu apkopojumu uz 2021.gada 20.augustu LAAA infolapas formātā.

 

Jau nākošajā sestdienā, 28.augustā notiks Lauku festivāls Birzgalē.

Plaša andele no 8:00 līdz 14:00. Pieteikušies 70 amatnieki/mājražotāji. Dažādi priekšnesumi, visas dienas garumā muzicēs grupa Bruģis. Arī LAAA būs sava telts. Brauc un nāc ciemos!

Ieeja bezmaksas un ikvienam.


Iepērk jērus!

Pirmdienas eksporta kravā mums ir vieta vēl 50 jēriem. Iepērkam 20-50kg smagus jērus, samaksu veicam par dzīvsvaru, 10 darba dienu laikā.

Cenas šobrīd sezonā 1.90-2.40€/kg +pvn. Ilgtermiņā esam ieinteresētu jērus aktīvāk pirkt pavasarī (aprīlis,maijs,jūnijs), pirms sezonas sākuma, jo tad dzīvsvara cenas varam piedāvāt 2.50-3.00€/kg. Ir vērts apdomāt!

Ja Tev ir, ko piedāvāt, un vēlies sadarboties jau šonedēļ, dod šodien ziņu Almai, tel.27027706.


Plašāk par piedāvājumu https://iledefrance.lv/pardod/.


Valsts atbalstītajās apdrošināšanas polisēs lauksaimniekiem nedrīkstēs iekļaut zemu atlīdzības limitu.

Valdība otrdien, 10. augustā, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus noteikumos par valsts un ES atbalsta piešķiršanu ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanai 2021.-2022. gada plānošanas pārejas periodā, lai nodrošinātu, ka apdrošināšanas polisēs netiek iekļauts ļoti zems atlīdzības limits, kas nepasargā lauksaimniekus lielu zaudējumu gadījumā.

Tāpēc turpmāk:

  • minimālā atlīdzības limita apmēram par apdrošināšanas polisē minētajiem riska faktoriem jābūt vismaz 200% no apdrošināšanas prēmijas,
  • pašrisks, iestājoties polisē minētajiem riska faktoriem, nedrīkst mainīties atkarībā no iepriekš izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības par jebkuru no polisē minētajiem riska faktoriem,
  • atbalstu nepiešķirs par tādām apdrošināšanas polisēm, kas paredz segt to slimību radītos zaudējumus, kas minētas normatīvajos aktos par valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības vai epizootijas uzliesmojuma laikā radušos zaudējumu kompensāciju.

Noteikumos iekļauti arī šādi papildu nosacījumi atbalsta administrēšanai:

  • brīdī, kad lauksaimnieks piesakās apdrošināšanas atbalstam, polisei ir jābūt spēkā esošai un līdz iesniegumu iesniegšanas kārtas pēdējai dienai apdrošināšanas polisei ir jābūt pilnībā apmaksātai,
  • ja rodas aizdomas, ka apdrošināšanas polise nav ekonomiski pamatota vai nav apdrošināšanas mērķim atbilstoša, Lauku atbalsta dienests var pieprasīt skaidrojumu no apdrošinātāja vai atbalsta pretendenta,
  • noteikumi dzīvnieku apdrošināšanai paredz atbalsta proporcionālu samazinājumu gadījumos, kad dzīvnieki apdrošināti uz periodu, īsāku par vienu gadu,
  • apdrošinātājam noteikts pienākums informēt Lauku atbalsta dienestu par gadījumiem, kad apdrošināšanas līgums ir grozīts vai izbeigts pirms termiņa un lauksaimniekam atmaksāta apdrošināšanas prēmija vai tās daļa.

Lai atbalstu saņemtu arī pretendenti, kas apdrošināšanas polises iegādājušies pirms noteikumu stāšanās spēkā, visi minētie grozījumi attieksies tikai uz tiem apdrošināšanas līgumiem, kas noslēgti pēc 2021. gada 20. augusta.


Aptaujā par mežiem aicinām piedalīties mežu īpašniekus, kuru mežs atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, un tos, kuru mežos sastopami ES nozīmes biotopi.

Aptauja uzdod jautājumus par kompensācijām saistībā ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem, motivējošiem pasākumiem un nepieciešamo atbalstu dabas vērtību saglabāšanai un par līdzšinējo meža apsaimniekošanas praksi. Jautājumu loks ietver arī attieksmi pret saimnieciskās darbības ierobežojumiem un mežā sastopamajām dabas vērtībām.

Anketu aicinās aizpildīt gan LLKC Meža konsultāciju pakalpojumu centra konsultanti, gan arī tā ir pieejama aizpildīšanai tiešsaistē: https://bit.ly/aptauja_meži

Aptaujā par zālājiem viedokli paust aicinām zālāju īpašniekus, kuriem pieder zālāji ar augstu vai potenciāli augstu dabas daudzveidību – gan ilggadīgie ekstensīvi izmantoti zālāji, gan ES nozīmes zālāju biotopi. Aptauja zālāju īpašniekiem ietver jautājumus par līdzšinējo zālāju apsaimniekošanas praksi, izmaksām, nepieciešamo atbalstu zālāju uzturēšanai, kā arī sadarbību ar citiem zemes īpašniekiem.

Anketa pieejama šeit: https://bit.ly/aptauja_zālāji

Zemes īpašnieku viedokļa noskaidrošana ilgs līdz 2021. gada decembra beigām. Rezultāti tiks izvērtēti un publicēti 2022. gadā projekta LatViaNature mājaslapā.


Lopkopjus aicina pievērst lielāku uzmanību ganāmpulku drošībai.

Vilku kucēniem straujāk augot, nepieciešams vairāk barības, tāpēc šajā laikā var palielināties vilku uzbrukumu skats mājlopiem. Valsts meža dienests aicina lopkopjus pievērst lielāku uzmanību ganāmpulku drošībai un veikt preventīvus pasākumus, kā arī, ja noticis uzbrukums, par to ziņot.

Kopš gada sākuma Valsts meža dienests (VMD) ir saņēmis 13 apstiprinātus ziņojumus par vilku uzbrukumiem, tajos nogalinātas 28 aitas, četri suņi, viens teļš un pieci staltbrieži briežu dārza teritorijā. Tāpat vilku uzbrukumos savainotas 11 aitas un pazudušas sešas aitas. Visvairāk vilku uzbrukumu šogad bijis VMD Ziemeļkurzemes un Centrālvidzemes virsmežniecību teritorijās.

Šobrīd vilku mazuļi strauji aug, tāpēc kucēniem vajag vairāk barības, un var palielināties vilku uzbrukumu skaits mājlopiem. Barību vilcēniem sagādā abi vecāki, šajā gadā dzimušie mazuļi medībās vēl nepiedalās.

VMD aicina lopkopjus pievērst lielāku uzmanību ganāmpulku drošībai un veikt preventīvus pasākumus, kā arī, ja noticis uzbrukums, par to ziņot VMD.

Par vilku uzbrukumiem dzīvnieku īpašnieki ne vienmēr ziņo VMD, jo Latvijā plēsēju izraisītie zaudējumi netiek kompensēti. Neraugoties uz to, VMD aicina iedzīvotājus aktīvāk ziņot virsmežniecībām (kontaktus skatīt šeit ) par lielo plēsēju uzbrukumiem. Par uzbrukumu jāziņo pēc iespējas ātrāk, lai speciālists var operatīvi ierasties notikuma vietā, izdarīt slēdzienu, sastādīt aktu un paņemt plēsēja DNS paraugu tālākai analīzei.

Uzbrukums, par kuru ticis ziņots, tiek oficiāli atzīts par notikušu un kalpo par pamatu vilku nomedīšanas apjoma noteikšanai.

Vilku populācijas stāvoklis Latvijā ir stabils, un vilku skaitam ir tendence pieaugt. No šā gada 15. jūlija ir sākusies vilku medību sezona, un tajā atļauts nomedīt 280 īpatņus. Šajā medību sezonā VMD saņēmis informāciju par 39 vilku nomedīšanu.

VMD ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas atbild par meža politikas realizāciju visā Latvijas teritorijā, uzrauga normatīvo aktu ievērošanu un realizē atbalsta programmas ilgtspējīgas mežsaimniecības nodrošināšanai.


Pārtikas un veterinārā dienesta mājaslapā darbu sācis ZINTIS – virtuālais asistents (čatbots).

Tā ir datorprogramma, kas 24 stundas diennaktī un septiņas dienas nedēļā atbildēs uz klientu biežāk uzdotajiem jautājumiem.
Plašāka informācija šeit: https://www.pvd.gov.lv/lv/jaunums/musu-timekla-vietne-darbu-uzsak-virtualais-asistents-zintis


Klāt augusta Latvijas lopkopis numurs!

Šajā numurā lasi par Latvijā lielākās aitkopības saimniecību SIA “Mikaitas”, kur saimnieko Aija Šneidere un Jānis Miķelsons, ieguldījumiem aitu audzēšanas tehnoloģijās.


Iznākusi augusta Lauku lapa.

http://www.laukutikls.lv/sites/laukutikls.lv/files/informativie_materiali/lauku_lapa_nr._8_197.pdf


LLKC nedēļas aktuālitātes:

http://www.laukutikls.lv/sites/laukutikls.lv/files/informativie_materiali/lauku_e-lapa_20.08.2021_0.pdf


Pielikumā LOSP Info lapa.

 

"Latvijas aitu audzētāju asociācija"
© 2019-2018
"Klimpas", Jeru pagasts, p/n Endzele, Rūjienas novads, LV-4234
e-pasts: info@laaa.lv
Seko jaunumiem